| |
INEŠU PAGASTS
Pagasta padome: “Pils”, Inešu pagasts, Cēsu rajons, LV-4123, t.4163244
Teritorija: 87.7 km2, tai skaitā LIZ 2881 ha (32,83%) un meži 4380,2 ha (49,92%)
Iedzīvotāju skaits 2007.gadā: 788. Iedzīvotāju blīvums uz 1 km2: 9.
Nacionālais sastāvs %: latvieši 94,3; krievi 4,6; citi 1,1.
Izglītības iestāde: Inešu pamatskola
Veselības aprūpes iestāde: Inešu pagasta feldšeru un vecmāšu punkts
Kultūras iestāde: Inešu pagasta tautas nams
Bibliotēka: Inešu pagasta bibliotēka
Lielākās ražotnes: SIA “Vecpiebalgas kompānija”, z/s “Naurēni”, z/s “Avotiņi”, SIA “Akmens sala”, SIA “AIBI”, V.Vanaga z/s “Lejas Reinkaļvi”, z/s “Lejas Barackas”.
Pagasta padomes priekšsēdētāja: Ella Frīdvalde, t.4163244, 29188820, inesi_pag@navigator.lv
Priekšsēdētājas vietnieks: Andris Rutkis, t.29422638
Pagasta padomes sekretāre: Inese Ģērmane, t.4163244, 29264128
Pagasta padomes grāmatvede: Inese Berļakova, t.4163285
Bāriņtiesas priekšsēdētāja: Biruta Engere, t.26351079
Bibliotēkas vadītāja: Inta Pētersone, t.26537207
Tautas nama vadītāja: Sarmīte Beķere, t.6328605
Komunālās daļas vadītājs: Viesturis Burjots, t.29257607
Lauku attīstības speciālists: Inese Navra, t.4163285, 29152025
Nekustamā īpašuma speciālists: Inese Navra, t.4163285, 29152025
Cēsu rajona Inešu pagasts atrodas Vidzemes Centrālās augstienes vidienē, Cēsu rajona DA stūrī. Tas robežojas ar Cēsu rajona Vecpiebalgas un Kaives un Madonas rajona Liezēres un Jumurdas pagastiem. Attālums no pagasta centra līdz rajona centram – Cēsīm ir 55 km, līdz Rīgai – 133 km. Pagasta teritoriju šķērso transporta maģistrāle Cēsis – Madona un ceļi Vecpiebalga – Ērgļi, Vecpiebalga – Skujene, Ineši – Mūrnieki un Ineši – Liede.
Pagasta teritoriju šķērso Ogres upe. Pagasta teritorijā atrodas 4 ezeri. Publiskais – Ineša ezers.
Pagasta teritorijas dabas resursi – augsne, smilts, grants, pazemes ūdeņi un virszemes ūdeņi.
Pagasta kopējā platība ir 87.7 km2. Apmēram 50% teritorijas aizņem meži. Apmēram 60% teritorijas ietilpst ainavu lieguma zonā.
INEŠI
Pēc Otrā pasaules kara izveidotais Inešu pagasts apvieno galvenokārt senas Piebalgas novada teritorijas.
Senatnes cienītājus visvairāk saista pagasta centrs – Ineši***. Šī ir sena apdzīvota vieta. Plašais Orizoru kapulauks* liecina, ka apvidū saimniekots jau 10. – 12. gadsimtā. Itin droši var pieņemt, ka tieši šeit, Arisas** (Orizāras) krastā, celtas Livonijas laika dokumentos minētās ūdensdzirnavas. Ciema tālāku attīstību iezīmēja 16. gadsimts, kad senās bruņinieku pilis pārtapa muižās. Piebalgas pils novietojums bija ekonomiski neizdevīgs, tāpēc strauji uzplauka ciems pie Arisas. Zviedru laika dokumentos parādās tā nosaukums – Arisas ārs (pilsmuižas ārciems pie Arisas). Vācu valodā nosaukums pamazām transformējas (Orrisaar, Orrishoff, vēlāk Pebalg – Orishof). Nejaušas sakritības dēļ ilgstoši uzskatīja, ka šis saliktenis cēlies no somugru valodām (Orrisaar igauniski – vergu sala).
Dibinoties zemnieku pašpārvaldei (1860. gados), šī vieta kļuva par Vecpiebalgas novada administratīvo un saimniecisko centru. Lielā mērā ar to saistās atmodas laika rosība. Te ilgstoši dzīvoja jaunlatviešu ideologs ārsts J. Jurjāns. Ap viņu pulcējās vietējā inteliģence – brāļi Kaudzītes, Stērstu Andrejs, J.Pilsātnieks, A.Pumpurs. Šo vīru vadītas, Laskates skolā* un kazarmu ēkā notika slavenās piebaldzēnu teātra izrādes. Tolaik te bija pati lielākā latviešu teātra zāle.
Šo spožo laikmetu atgādina A.Pumpura krūšu tēls** pie bijušās pagasta mājas, kā arī piemiņas plāksne pie dzejnieka sievas dzimtajiem Jaungaigaliem*. Naurēnos izveidots piemiņas akmens Andrejam un Elzai Stērstēm**. Inešos apskatāms labi saglabāts muižas komplekss ar parku**, 1686. gadā celtās ūdensdzirnavas**, pagasta māja** ar tūristu iecienīto Ķeņča cietumu, bijušo kazarmu fragments* un pareizticīgo baznīcas drupas*.
1992. gadā dibināts Inešu novadpētniecības muzejs**. Tagad tas darbojas muižas vīna pagrabā. Ekspozīcijā: Piebalgas novada vispārējā vēsture – Skolas senatnē un mūsdienās – Ievērojami cilvēki – Kultūras (īpaši teātra) vēsture – Kopsaimniecības „Ineši” vēsture – Otrā pasaules kara relikvijas – Seni darba rīki.
Inešos un to apkārtnē dzimuši daudzi ievērojami cilvēki. Dzirnavās – rakstniece cand. hist. Angelika Gailīte, kazarmu ēkā – dr. med. J.A.Skuja; bet pienotavas ēkā** bērnību pavadīja akadēmiķe Lilija Dzene. Spietēnos* dzimis rakstnieks Arturs Bērziņš, Krūmēnos* – bibliogrāfe Marta Apīne, Sproģos* – pirmais latviešu elektrotehniķis Hugo Resnais un aktieris Pēteris Cepurnieks, Reinkaļvos** – dramaturgs Pauls Putniņš, Aptekās – gleznotājs Jūlijs Jēgers, Gaigalos* – grāmatizdevējs Jānis Roze. Kušļos* bērnību pavadīja literatūrkritiķis J.Bērziņš-Ziemelis, bet Vītiņos* – dzejnieks Leonīds Breikšs.
Plašā apkārtnē vissenākā apdzīvotība konstatēta Briņģos*. Te, Ezēnu apmetnes vietā*, cilvēki mituši jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Netālu arī Lejasburkānu pilskalns*, kurā savulaik meklēta leģendārā Sotekle. Vismaz no 16. gadsimta Briņģos pastāv muiža* (tolaik ar nosaukumu Sustala).
Ērgļu lielceļa malā pie Ogres** atrodas Cirsti**. Arī šī vieta apdzīvota sen. To liecina Ozolkalna pilskalns*. Netālu no muižas Ogri šķērso svarīgais Kokneses-Raunas lielceļš. Upes krastā vērojami viduslaiku nocietinājumi – Cirstu skanste**.
Cirstu muižas** nosaukums ir latvisks, tas veidojies no koku aizcirtumiem ienaidnieka uzbrukuma laikā. Pašreizējo ēku kompleksu, kas veidots neogotiskā stilā, 1880. gados cēla baņķieris M.Štrandmanis. Šobrīd te notiek ievērojami atjaunošanas darbi.
Ceturtā bijusī muiža pagasta teritorijā ir Teičukalns*. Tās zeme pletās galvenokārt Ogres labajā krastā. Arī šī vieta ilgstoši apdzīvota, jo tuvumā atrodas Bitēnu pilene*. Nogala centrā plešas iespaidīgs paugurs – Teiču kalns**. Te senatnē cilvēki nākuši klausīties teičus (reģus, zintniekus). Saistoši, ka vācu dokumentos konsekventi saglabāts latviskās izcelsmes vietniekvārds – Teutschenberg, bet vārdu līdzības un bijušo Veckanu māju iespaidā mūsdienās lieto neadekvāto Vāckalna vārdu.
Līdzās Vecpiebalgas pagasta robežai (tagadējos Rudumos) jau no zviedru laikiem atrodas luterāņu draudzes mācītājmuiža**. Tās dzīvojamais nams celts 19. gadsimta sākumā, bet pārējās ēkas jūtami vecākas. Šeit savulaik dzīvojuši ievērojami mācītāji – K.Gerstenmeijers, G.Linde, tēvs un dēls Šilingi, R.Guleke, P.Gailītis. Apkārtnē vēsturiskas vietas – Krīvu kapi*, Jāņkalna (jeb zviedru) kapi**, Pīļupes apmetnes vieta*, Zviedru ģenerāļa kaps** muižas dārzā. Netālu piemiņas akmens Garlībam Merķelim***.
Iespaidīgs ir pagasta senvietu blīvums. Apmetņu vietas un kapu kalniņi koncentrējas galvenokārt trijos reģionos: ap Inesi; Akmentiņu – Spietēnu*, kā arī Kaibēnu – Tožiņu – Grinēnu – Celmu apkārtnē. Joprojām apdzīvotas daudzas senas mājvietas. Vecākās no tām ir Ālītēni, Beķeri, Bitēni, Dūjēni, Kauguļi, Ķemeres, Ķideni, Lodēni, Paulēni, Sproģi, Tīrumnieki, Tožiņi, Tūļi, Ūdrēni un Vītiņi, kuri minēti jau 1601. gada zviedru kadastru aktos. Arī pārējie vecsaimniecību ciemati pamatā radušies līdz 17. gadsimta beigām.
*** - nepalaid garām; ** - vērts aplūkot; * - speciālistiem. |
|